Vakar, 12.janvārī LSAB prezidente Zoja Semjonova tikās ar LR Satiksmes ministru Uldi Auguli, lai pārrunātu Sakaru darbinieku arodbiedrības skatījumā būtiskus nozares un nacionālā līmeņa jautājumus. Sarunā piedalījās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns.
Arodbiedrību interesē Ministrijas viedoklis par nozares lielāko uzņēmumu Latvijas Pasts un Lattelecom turpmāko līkteni, īpaši saistībā ar pēdējā laika paziņojumiem par iespējamo Lattelecom privatizāciju.
Tāpat joprojām pastāv Koplīgumu apdraudējums un nesaprotamas darba samaksas sistēmas ārpus koplīguma: no valsts puses ar „likumiem” un no darba devēju puses ar netipiskām nodarbinātības formām (pašnodarbinātie, uzņēmēji), kas vērojamas lielākajos sakaru nozares uzņēmumos.
Arodbiedrība uzskata, ka koplīgumiem vajadzētu būt obligātiem visos uzņēmumos, kuros ir vairāk kā 10 darbinieki. Pretējā gadījumā – liegums piedalīties publiskajā iepirkuma procedūrā. Tikai tā iespējams celt iedzīvotāju pirktspēju un attīstīt Latvijas ekonomiku ilgtermiņā.
Publisko iepirkumu procedūrā un privātajā publiskajā partnerības projektos ir jāņem vērā sociālo iemaksu indekss – jāpanāk nozares vidējā un minimālā alga, par kuru mazāk maksājošs uzņēmums „automātiski” izkrīt no konkursa. Darbs un pasūtījumi tikai sociāli atbildīgiem uzņēmumiem.
Nepieciešams veicināt Ģenerālvienošanās noslēgšanu telekomunikāciju un pasta nozarē, paplašināt koplīgumu attiecināšanu uz „netipiskajiem darbiniekiem” – arodbiedrības biedriem (uzņēmēji, pašnodarbinātie), kuri strādā uzņēmumā to pašu darbu, ko darbinieki.
Nepieciešama simulatīvi noslēgto nedrošo (netipisko) darba formu izskaušana – pseido uzņēmēji un pašnodarbinātie ir jāsauc īstajā vārdā – darbinieki – ar visām pienākošajām garantijām uz koplīgumu un Darba likumu.
Šobrīd Darba likums paredz tikai divas darba samaksas sistēmas: laika un akorda, bet praksē ir daudz „hibrīd-sistēmu”, kuras nes darba samaksas samazinājumu darbiniekiem. Nepieciešama saprotamas un caurspīdīgas darba samaksas sistēmas ietveršanas koplīgumā, kā arī skaidra darba laika organizācija uzņēmumos, jo pastāv problēmas ar virsstundu uzskaiti summētā darba laika ietvaros.
Noslēgumā vienojās par turpmāku sadarbību un paplašinātu šo un vēl citu jautājumu izpēti un risinājumu.